Izmantojot medu var pagatavot lielu daudzumu dažādu garšīgu ēdienu, desertu. Medu lieliski var izmantot konditorejā, lai izceptu kūkas, tortes, cepumus, pagatavotu dažādus dzērienus: medalus, medus kvass, medus vīns, limonādes. Medus ir lieliska piedeva daudziem augļu kokteiļiem, var veidot medus augļu-ogu maisījumus, medus un garšvielu maisījumus u.c.

Biškopības produkti efektīvi darbojas kā kosmētiski līdzekļi dažādās maskās, kosmētiskos preparātos, ziepēs, ziedēs. Medus kosmētiskie līdzekļi atjaunina, mitrina un baro ādu, mazina grumbas, tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība.

Cilvēki jau tukstošiem gadu izmanto medu veselības uzlabošanai. Šī brīnišķīgā viela atvieglina daudzu infekcijas slimību ārstēšanu, paātrina atveseļošanos pēc traumām un smagām slimībām, stimulē augšanas procesus. Medus uzlabo imunitāti, palīdz izvadīt veselu virkni toksisku vielu no organisma, samazina stresa radīto ietekmi, palēlina organisma novecošanos u.c.


Medus ir dabīga, salda viela, ko bite (Apis mellifera) ražo no augu nektāra vai augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus tā vāc, pārveido, papildinot ar savām īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.

Pēc izcelsmes medus ir:

1. nektāra medus jeb ziedu medus, ko iegūst no augu nektāra;

2. izsvīduma–lapu medus, ko iegūst galvenokārt no sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām vai no augu dzīvo daļu sekrēta.

MK noteikumi Nr. 251 (26.05.2015.) “Kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības medum".

Medus ir veselīgs pārtikas produkts, kurš stiprina organismu. Biškopības produktus var izmantot izmantot ķirurģijā, sevišķi strutainajā, arī neiroloģijā, dermatoloģijā, sirds - asinsvadu un plaušu saslimšanu ārstēšanā, onkoloģijā, izkaisītās sklerozes pacientiem u.c. Jāatceras, ka šajos gadījumos ārstēšanu drīkst veikt tikai sertificēts medicīnas darbinieks.

Medus ķīmiskais sastāvs (1)




Sukroze jeb saharoze ir tradicionālais galda jeb biešu cukurs.

Medus ķīmiskais sastāvs ir mainīgs. To ietekmē laika apstākļi, augi no kuriem ievākts nektārs, gada laiks, reģiona īpatnības, bišu suga, medus pārstrādes īpatnības u.c. Saldo garšu medum piešķir fruktoze un glikoze (dabā esoši cukuri). Fruktoze ir saldāka nekā galda cukurs, tāpēc karote medus sniedz aptuveni tādu pat saldās garšas daudzumu kā 1.2-1.3 karotes galda cukura. Medus izmantošana pārtikas saldināšanai ir izdevīgāka nekā galda cukura lietošana un piedevām veselīgāka, jo medu var izmantot mazāk un mēs papildus vēl uzņemam citas nozīmīgas vielas. Medū vidēji ir tikai 3.19% saharozes (galda cukura). 

Pārtikas cukurs (saharoze, sukroze) ir disaharīds, kuru veido D-fruktoze un D-glikoze. Lai saharozi varētu izmantot, cilvēka organismā notiek saharozes fermentatīvā hidrolīze atpakaļ par monocukuriem - fruktoze un glikoze. Medū šie cukuri jau ir tīrā veidā. Tamdēļ mēs ēdot medu ātri gūstam enerģiju (netērējot laiku un resursus hidrolīzei). Medū esošie cukuri (glikoze un fruktoze) ļoti ātri nonāk asinīs. Tas ir viens no iemesliem kāpēc noguris vai slims cilvēks ēdot medu izjūt pašsajūtas uzlabošanos. Protams, ka par pašsajūtas uzlabošanas parūpējas arī medū esošie fermenti, aromātvielas, flavonoīdi u.c. Ogļhidrāti cukuru formā ir enerģijas avots, bet ir jāievēro dietologu rekomendācijas par daudzumiem un tās jāsaista ar mūsu veselības stāvokli un dzīves stilu. Ir lietderīgi apēst karotīti medus no rīta uzsākot darba dienu, pirms aktīvas fiziskas slodzes, pirms sporta sacensībam. Vēl var atcerēties to, ka glikoze ir primārais enerģijas avots smadzenēm. Tāpēc karotīte medus noder garīgā darba aktīvistiem, kā arī palīdz arī tad, ja esam noguruši garīgi. Neliels medus daudzums noderēs arī pirms eksāmena. Medus ir labs palīgs emocionālo sasprindzinājumu brīžos - cukuri sniedz enerģiju, saldā garša nomierina.

Medus ir uzskatāms par ogļhidrātu avotu, skatoties no uzturvērtības viedokļa. Bet medū vēl ir vesela virkne citu bioloģiski aktīvu vielu, kuras piešķir tam dziednieciskas īpašības (fermenti, flavonoīdi, ketoni, esteri, fenolskābes u.c.).

Vitamīni, proteīni medū iekļūst kopā ar ziedputekšņiem. Visaugstākās proteīnu koncentrācijas (vidēji 1.5%) ir novērojamas manuka medū.

Medū atrodamie vitamīni ir diezgan nelielā koncentrācijā. Tamdēļ medu grūti uzskatīt par vitamīnu avotu. Kā vitamīnu avots biškopībā kalpo ziedputekšņi un bišu maize.

Arī medū esošo aminoskābju koncentrācijam ir nebūtiska nozīme. Kā proteīnu avots kalpo peru pieniņš, tranu homogenāts, bišu maize.


Proteīni medū

Proteīni medū galvenokārt ir enzīmu (fermentu) formā (1).




Aminoskābes medū

Medū var atrast aminoskābes. Tās ir izejviela olbaltumvielu sintēzei. Kopumā dažādos medos atšķirīgos laika periodos un vietās ir atrastas līdz pat 26 aminoskābēm. Bet parasti medū nav šāds pilns komplekts. Visvairāk ir atrodams prolīns (50-85% medus paraugu) un fenilalanīns.(1)





Organiskās skābes medū

Medū ir aptuveni 0.5-0.6% dažādas organiskās skābes. Tās nosaka medus garšu, skābuma līmeni (pH) un elektrovadītspēju. Skābes medū nokļūst no nektāra un fermentu darbības rezultāta pārveidojot cukurus. Medum glabājoties skābju daudzums pieaug.

 Kopumā ir identificētas 32 dažādas skābes medus analīzēs. Biežāk atrod etiķskābi, sviestskābi, skudrskābi, citronskābi, pienskābi, skābeņskābi u.c.


Vitamīni medū

Dominējoša ir askorbīnskābe (C vitamīna provitamīns). To atrod praktiski visos medus paraugos. Medū atrodami arī B grupas vitamīni: tiamīns (B1), riboflavīns (B2), nikotīnskābe (B3), pantotēnskābe (B5), biotīns, folijskābe (B9); kā arī A vitamīns.

Kā norāda Ritmanis (3) -  "Medū ir putekšņi, no kuriem tajā rodas vitamīni un olbaltumvielas. Vitamīnu medū ir maz, bet ne tik maz, lai tos nepieminētu. Ja no medus izfiltrē visus putekšņus, tad medus gandrīz pilnīgi zaudē vitamīnus."




Vitamīnu daudzums medū ir ļoti mainīgs atkarībā no medus veida, reģiona, klimatiskajiem apstākļiem.


Aromātiskās vielas

Medū ir atrodamas gaistošas un daļēji gaistošas vielas (ēteriskās eļļas), kuras piešķir medum aromātu un garšu. Šīs vielas ir ļoti dažādas atkarībā no augu nektāra, bišu sugas, klimata u.c. Gaistošo vielu sastāvs un daudzums ir atkarīgs no medus glabāšanas un jo īpaši sildīšanas apstākļiem.

Kopumā dažādos medus paraugos visā pasaulē ir atrastas vairāk kā 600 dažādas gaistošās vielas. Pamatā tās ir: oglūdeņraži, aldehīdi, augstākie spirti, ketoni, esteri, benzēni (to derivāti- furāns un pirāns) u.c. (1)















Medus iedarbības veidi uz cilvēka organismu (4)

  • Antibiotiska iedarbība
  • Diētisks
  • Imunmodulējošs (atjauno imunitāti)
  • Audus reģenerējošs
  • Antitoksisks
  • Pretstresa iedarbība
  • Stimulējošs

Medus veiksmīgi uzlabo infekcijas slimību ārstēšanu, paātrina atveseļošanos pēc traumām un smagām slimībām. Medus palēlina organisma novecošanos, nostiprina imunitāti, uzlabo galvas smadzeņu darbību, mazina stresu radītās sekas. Medu rekomendējams lietot veselības nostiprināšanai, profilaksei, slimību simptomu atvieglināšanai.

 

Medus pielietošanas virzieni

  • ĀDA: čūlas, apdegumi, augoņi
  • GREMOŠANAS SISTĒMA: gastrīti, čūlas slimība, hepatīti, žultspūšļa iekaisumi, akmeņi žultspūslī, tievās un resnās zarnas iekaisumi, disbiozes, aizcietējumi, gļotādu bojājumi pēc apstarošanas u.c.
  • ACU PROBLĒMAS: iekaisumi, apdegumi, katarakta u.c.
  • SIRDS ASINSVADU SISTĒMA: sirds išēmiskā slimība, miokarda infarkts, koronāro artēriju paplašināšanās, sirds operācijas, sirds ritma traucējumi, zāļu pārdozēšana vai nepanesamība
  • AUSIS KAKLS: ausu, kakla un deguna problēmas, iesnas, sinusīti, deguna gļotādas sausums, laringīts
  • PLAUŠU UN BRONHU PROBLĒMAS: traheīti, bronhīti, plaušu iekaisumi, tuberkuloze u.c. VIELMAIŅAS UN ENDOKRĪNĀ SISTĒMA: aptaukošanās, nepamatota notievēšana, cukura diabets u.c.
  • NIERU PROBLĒMAS: pielonefrīts, akmeņi nierēs un urīnpūslī, urīnpūšļa iekaisums, adneksīti, prostatīti u.c.
  • LABDABĪGIE AUDZĒJI UN ONKOLOĢIJA
  • ANĒMIJA
  • NERVU SISTĒMAS PROBLĒMAS: osteohondroze, radikulīti, nervu sistēmas distrofija, neirastēnijas, depresijas, u.c.
  • TRAUMAS
  • SAINDĒŠANĀS


Medus kā antioksidants

Medum piemīt arī antioksidanta īpašības. Šo efektu izsauc fenolu grupas savienojumi, kā arī askorbīnskābe un citronskābe u.c. Tie mazina salimšanas riskus ar daudzām slimībām. Piemēram: ļaundabīgie audzēji, kardiovaskularās salimšanas, iekaisumi, neiroloģiskās saslimšanas, infekcijas slimības, novecošanās, atvieglina brūču dziedināšanu u.c.

Svarīgākie antioksidanti medū ir: fenolskābes (galskābe, benzoskābe, kanēļskābe, kofeīnskābe, ellagskābe, ferulīnskābe, p-kumārskābe u.c.); flavonoīdi (apigenīns, krizīns, galangīns, hesperetīns, pinokembrīns u.c.)


Pretiekaisuma iedarbība

Uz to norāda zinātnieka Vallianou pētījumi 2014. gadā. Pretiekaisumu darbība saistīta ar medus antiseptisko dabu, mazinot baktēriju daudzumu vidē. Ir medicīniski apstiprināts, ka medus brūcēs mazina baktēriju skaitu. Tas ir saistīts arī ar medus antioksidatīvajām īpašībām. Ir pētījumi, kuros norādīts, ka medū esošajiem flavonoīdiem ir terapeitiska ietekme neirodeģeneratīvo saslimšanu ārstēšanā. Manukas auga medus tiek izmantots čūlainā kolīta (ulcerative colitis) ārstēšanā. (1)


Izmantotā literatūra

  1. Ed. J.M. Alvarez-Suarez, Bee products – Chemical and Biological Properties. Springer Int. Publ., 2017
  2. Malcenieks O., Biškopja rokasgrāmata. Avots, Rīga 1985
  3. Ritmanis Z., Medus un citi biškopības produkti. Nordik, Rīga, 2004
  4. Dr. med Stasytyte Buneviciene D., Lekciju kurss. 2018
  5. Zariņš Z., Neimane L., Bodnieks E., Uztura mācība. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2015
  6. Пименов М.Ю., Мед. Товароведческая характеристика и ветеринарно-санитарная экспертиза. М., 2015

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.